#6 – Domājot par krūšgaliem (Amatiera padomi garo distanču skrējējiem). Nodaļa īpaši vīriešiem.

Posted on Updated on

Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu viss ir kārtībā. Jūs varētu mierīgi izlaist šo nodaļu, gaidīt nākamās vai pārlasīt iepriekšējās. Lai gan, kas zina… Ar kungiem es noteikti gribu parunāt par krūšgaliem. Pavisam nopietni un svarīgi!

Pat, ja mēs to darām sava prieka pēc, garo distanču skriešana ir nopietns pasākums. Tu, cilvēks, pavadi divas vai pat četras-piecas stundas saulē vai vējā, nemitīgi kustoties. Atsaucoties interesei par skriešanu, zinātnieki un ražotāji ir radījuši speciālus apavus un tērpus, lai šo pasākumu padarītu iespējami efektīvu un nesāpīgu. Speciālais sporta aprīkojums palīdz gan uzlabot rezultātus, rūpēties par sportotāja komfortu, kā arī mazināt iespējamās traumas.

Tomēr monotonās kustības vairāku stundu garumā dara savu – cilvēks svīst, apģērbs rīvējas gar miesu, kājas triecas pret ceļa segumu, un ķermenis vibrē līdzi. Klasiskā labsajūtas trijotne ir labi zināma. Pret tulznām palīdz atbilstoši apavi un zeķītes. Galvu no pārkaršanas saulē pasargā cepurīte vai lakatiņš. Sintētisks sporta tērps palīdz sviedrus aizvadīt prom no organisma krietni labāk nekā vilnas džemperis.

Tomēr gargabalniekiem ir dažas savas gudrības, kas iegūtas caur sāpīgu pieredzi. Vīriešiem īpaša uzmanība būtu jāveltī saviem krūšgaliem. Un par to jāparūpējas vēl pirms skriešanas, kamēr nav par vēlu.

Domājot par krūšgaliem!

Sporta krekli parasti ir izgatavoti no sintētiska materiāla. Tie neuzkrāj sviedrus audumā, kā to dara kokvilnas T-krekli vai džemperīši, bet ātri novada mitrumu virspusē, kur gaisa plūsma to nožāvē. Taču, skrienot pāris stundas no vietas, mitrais krekls nopurinās uz katru soli un rīvējas gar miesu. Īpaši šai rīvēšanai ir pakļauti pat visniecīgākie izvirzījumi virs ādas – pumpas, dzimumzīmes un jo īpaši – krūšgali. Aukstā vējā un mitrumā arī krūšgali kļūst stingrāki un berze pret kreklu tikai pastiprinās. Īpaši nelabvēlīgos apstākļos jau pēc stundas skrējiena krūšgals var tikt noberzts līdz asinīm. Un sāļie sviedri šo piedzīvojumu padara vēl nejaukāku. Arī šo esmu pārbaudījis uz savas ādas.

Sievietes, šķiet, no šīs problēmas ir pasargātas labāk, jo parasti lieto krūšturi. Vīriešiem jāmeklē savi radoši risinājumi. Vienkāršākais būtu uzlīmēt uz krūšu galiem mitrum-izturīgu leikoplastu. Tikai vispirms ir jānoskuj spalvas krūšu rajonā, lai pēc finiša nav jāveic piespiedu vaksācija ;-). Taču arī reti kurš plāksteris spēj izturēt visu maratona distanci, tāpēc šī metode jāiemēģina treniņā un vienmēr jāpatur arī kāda rezerve kabatā.

Vienreiz izmēģināju arī paša izgatavotu topiņu. Paņēmu kādu labi pieguļošu kokvilnas krekliņu, un ar šķērēm to nogriezu līdz vēdera augšdaļai. Tajā dienā man lieti noderēja gan mazā apģērba gabala radītais papildus siltums, gan biju labi pasargājis arī savus krūšu galus. Rūdītiem gargabalniekiem gan jau ir arī citas viltības.

cof

Nereti var redzēt kādu maratona vai pusmaratona finišētāju ar asiņainu kreklu. Pat profesionāļi ne vienmēr ar šo tiek galā. Dažam esmu ievērojis sarkanu traipu arī uz muguras, kad ir cietusi kāda pumpa vai dzimumzīme. Ar tām arī ir jāuzmanās. Ja reiz tā, tad, iespējams, arī dāmām der papētīt savu miesu un parūpēties par savu komfortu skrējiena laikā. Un ikvienam šaubu vai neskaidrību gadījumā vajadzētu prasīt padomu ārstiem vai speciālistiem!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s