Month: maijs 2014
Labākā menedžmenta teorija
Vairāki cilvēki pēc maniem semināriem ir teikuši, ka ir pārsteigti – cik ļoti teorija saskan ar to, ko viņi ir piedzīvojuši savos uzņēmumos.
Ikreiz, kad es dzirdu šādu secinājumu, mani pārņem vienlaicīgi divas pretējas sajūtas. Pirmkārt, man ir prieks, ka tas, ko mēs runājām un darām auditorijā, sasaucas ar cilvēku ikdienas pieredzi. Bet mani pārņem arī mazliet dīvainā sajūta, kad to nosauc par teoriju. Es sevi uzskatu par praktiķi – jo es runāju par lietām, ko esmu pats darījis un pats pieredzējis. Tikai tad, ja kāds likums vai metode man ir palīdzējuši, to piedāvāju arī citiem. Tā veidojas mana pieredze.
Bet varbūt tā tiešām ir teorija? Tad no kurienes nāk šī teorija, kas tik labi sasaucas ar reālo dzīvi?
Es pirmo augstāko izglītību ieguvu, studējot fiziku. Un fizika – tā ir mācība par dabu. Visi fizikas likumi, formulas, teorijas – tie skaidro procesus, kas notiek dabā. Kā akmens krīt uz zemi. Kā putni var lidot debesīs. Kā ūdens savelkas pilienā. Kā mēs ieraugām gaismu. Kā riņķo elektroni un kā sadalās atomi. Tās visas ir mācības par dabu tās visdažādākajās izpausmēs. Fizikas likumi un matemātiskās formulas pārvērš šīs dabas parādības loģiskās un mērāmās sistēmās, ko var apjaust, analizēt un prognozēt pat tad, ja paši notikumi ar cilvēka aci nav redzami.
Līdzīgi ir ar vadības zinībām. Tās runā par notikumiem, kas ikdienā vai īpašos apstākļos ir sastopamas mūsu uzņēmumos – kā mēs ražojam produktu un apkalpojam klientus, kā organizējam paši savu un mūsu kolēģu darbu, kā mēs izvēlamies prioritātes, kā sasniedzam panākumus un pārvaram grūtības. Katrs mūsu uzņēmumus, katra mūsu komanda ir unikāla un neatkārtojama. Bet tās parādības, ko piedzīvojam savā biznesā, ir līdzīgas!
Ja vadības teorija, likums vai metode ir nācis caur daudzu cilvēku un uzņēmumu pieredzi, tad tas ir kā dabas likums, uz ko var paļauties. Šādi likumi darbojas, jo apraksta cilvēku un lietu dabu. Un šādas teorijas pārsteidzoši labi saskan ar cilvēku pieredzi savā biznesā un savā kolektīvā.
Taču ikvienā sfērā, arī vadības zinātnēs parādās teorijas un brīnumlīdzekļi, kas sola nebijušus efektus un satriecošus rezultātus. Ja tos ir izgudrojis viens cilvēks savā laboratorijā – tiem var ticēt, un var arī neticēt. Tikai laiks un pieredze visu saliks īstajās vietās.
Menedžmenta teorija ir kā mācība par dabu – par cilvēku dabu, par uzņēmumu dabu, par naudas dabu, par attiecību dabu. Un vislabākā menedžmenta teorijā ir tā, kas balstās daudzu cilvēku un uzņēmumu pieredzē. Un tad vairs nav jābrīnās, ka teorijā ir gandrīz tāpat kā dzīvē.
Kā to kuģi nosauks, tā viņš arī peldēs!
Šis ir citāts no bērnības dienu multenes par kādu jestru kapteini, kurš uzbūvēja jahtu, lai piedalītos sacensībās. Un viņam bija liela taisnība – daudz kas ir atkarīgs no tā, kādā vārdā lietas nosauc.
Pirms dažām dienām TV bija tiešraides diskusija ar ekspertiem un skatītājiem par to, kā strādā Valdība un parlaments. Vieni tos, kas pie pašlaik ir pie varas un pieņem atbildīgus lēmumus sauca par “Varas eliti”, taču kāds eksperts lietoja jēdzienu “Politikas veidotāji”. Divi dažādi nosaukumi vienam un tam pašam objektam. Kāda ir atšķirība?
“Varas elite” norāda uz statusu. Tas nozīmē, ka ir runa par cilvēkiem kaut kur augšā. Jau “Elite” vien jau daudziem rada nepatiku vai greizsirdību. Un divu vārdu savienojumā “Varas elite” tiek ielikts vēl vairāk iepriekš ieprogrammētas negatīvas attieksmes.
Savukārt “Politikas veidotāji” runā par darbu, kas tiek darīts. Politika var patikt vai ne, bet tā ir pietiekami sarežģīta lieta. Veidošana arī ir pietiekami sarežģīts darbs. Tātad jēdzienā “Politikas veidotāji” tiek akcentēts, cik šis darbs ir sarežgīts un atbildīgs.
Izvēloties, kādā vārdā saukt lietas, cilvēkus vai parādības, par ko gribam runāt, mēs radām un ieprogrammējam arī attieksmi. Daži to dara tīšām, citiem tas iznāk neapzināti vai netīši.
Publikācijā, kas veltīta klimata jautājumu komunikāijas aspektiem (Autori Richard Sommerville un Susan Joy Hassol, raksta oriģināls šeit: http://climatecommunication.org/wp-content/uploads/2011/10/Somerville-Hassol-Physics-Today-2011.pdf) ir pievienota interesanta tabula, kurā ir parādīti vairāki jēdzieni, ko lieto zinātnieki, un kā to saprot plašāka sabiedrība. Ir pārsteidzoši, cik šķietami nevainīgus profesionālus jēdzienus var interpretēt pat pretēji sākotnējai nozīmei!
Tagad padomāsim, kādus jēdzienus mēs lietojam savos uzņēmumos? Stratēģija, mērķi, struktūra, procesi, procedūras, atskaite, sanāksme, pilnvaras, rīkojums, produkts, piedāvājums, pienākumi, …
Vai tas, kas ar to domāts un kā tos saprot, ir viens un tas pats?
Māris Millers 