Menedžments

Prognozes 2015. gadam

Posted on Updated on

Visi, kam nav slinkums, un visi, kam tāds darbs, dalās ar savām prognozēm 2015. gadam. Katram ir sava metode un katram ir savs skatījums. Kas skatās Zvaigznēs un kalendāros, piesauc Kazu ar tās ziņkārību un spītību. Kas seko naftas cenām vai nu berzē rokas, vai griež zobus. Kas skatās kartē, groza galvu gan uz Rietumiem, gan Austrumiem, tuviem un tāliem.

Man arī tāds darbs – gan domāt, gan rīkoties, tāpēc arī man ir savas prognozes 2015. gadam. Un šīs prognozes ir pateikuši priekšā gan gudri ļaudis, gan kartes un cipari, gan čukstējusi pieredze un iekšējā balss.

Ja 2014. gads bija nemierīgs un satraucošu notikumu pilns, tad 2015. gads būs sarežģīts diezgan. Nemieri austrumos un dienvidos nav norimuši. Naftas cenas un valūtu kursi turpina šūpoties noteiktos virzienos, jaunie valdības, prezidentūras un plānošanas periodi nupat kā sākušies. 2015. gads būs pārejas periods uz kaut ko jaunu, nezināmu. Gandrīz kā ikkatrs jauns gads. Reti kad ir bijis gads, kuru atnākot mēs varam atslābt un laimīgi noelsties – „Tagad gan būs jauki!”

1.         Jauns vilnis ekonomikas attīstībā.

Ekonomika – gan „lielā”, gan tā, kas „mikro” – gluži kā atspere reaģē uz pasaules norisēm. Ja parādās nauda – parādās mājas un ražotnes. Ja pazūd darbaspēks – pazūd arī uzņēmumi. Ja parādās pieprasījums – parādās arī piedāvājumi. Ja ir aitas, uzrodas arī cirpēji. Tas, kas notiek pasaulē, Latvijā un mūsu pilsētās un ciemos – atstās iespaidu uz ekonomiku visās tās izpausmēs. Mainīsies cenas, piedāvājumi, ražošanas procesi, noteikumi. Viss viļņosies gluži kā purvā. Kādu gabalu var pārskriet, bet var arī iestigt pavisam negaidīti. Biznesam dzīve nekļūs vienkāršāka, un būs nepieciešams pielāgoties tai pasaulei, kāda veidojas apkārt.

2.         Speciālistu un profesionāļu deficīts.

Ne jau pirmo gadu ir situācija, kad Valstī ir it kā liels bezdarbs, bet vajadzīgos cilvēkus atrast ir grūti. Vai nu tie cilvēki nav īstajā vietā un laikā, vai īstais mirklis ir palaist garām. Atrast labu darbinieku – tas būs notikums un svētki. Arī ar masu profesijām ir līdzīgi, un daži ražotāji ir pārvietojuši savus sapņu plānus uz citām teritorijām. Cilvēku un kompetenču trūkums uzliek vadītājiem īpašu un radošu izaicinājumu – kā tikt galā ar darbiem?!

3.         Tehnoloģiju uzplūdi.

Ir pienācis laiks, kad automašīna ir jaudīgs kompjūters ar dzinēju un riteņiem. Kad skolēnam kabatā ir piekļuve pie pasaules gudrākajām smadzenēm un lielākajām bibliotēkām. Laiks, kad viens paraksts uz papīra ir nevis mākslinieciska izsauksmes forma, bet krampjos sažņaugtās rokas vaids. Kādu karstu pīrādziņu vai aukstu saldējumu vēl var nopirkt bez Online pieslēguma, viss pārējais jau ir tīmeklī. Vai tīmeklī iebūvēts, vai sapinies – tas kā nu kuram, bet informācijas tehnoloģijas un arī dažādi citi tehnoloģiski jauninājumi nāk modē un ienāk sadzīvē. Lai arī biznesa pamatprincipiem ir simt un tūkstoš gadu, tehnoloģiju pūķis tiem min uz papēžiem un elpo pakausī. Vai šīs pūķis visu nodedzinās, vai pacels brīnišķīgā ceļojumā pār pasauli – atkarīgs no tā, kā izdosies ar to sadraudzēties.

4.         Konkurence par visu un nez no kurienes.

Senos laikos viss bija gana vienkārši – cilvēki gulēja gultā, mazgājās pirtī, ēda virtuvē. Nu viesnīcā pa dienu ir vairāk apmeklētāju nekā pa nakti. Nu TV kompānijas tirgo elektrību. Nu mašīna, ar ko tu brauc ikdienā, pieder bankai. Un pusdienas ēd benzīntankā. Kas ir tavs bizness šodien un kas ir tavi konkurenti? Par ko klients izvēlēsies tērēt savu naudu – par ikdienas pārtiku vai par sarežģītu tālruni? Nozarēm vairs nav stingru robežu, arī pilsētām un valstīm nav robežu. Tu vari strādāt tālu laukos un ražot produkciju klientam otrā pasaules galā. Un pastkastē pāris dienās saņem sūtījumu no otra pasaules gala. Ja biji pirmais puisis ciemā, tad pēkšņi šajā ciemā ir miljards iedzīvotāju. Un arī starp miljardu tu vari būt viens vienīgais.

5.         Laiks iet.

Katrs gads pieliek klāt vienu gadu. Tas pieliek klāt vienu gadu mūsu pieredzei. Pieliek klāt vienu jaunu izlaiduma klasi un absolventu kursu. Tas atnes jaunus izgudrojumus, jaunus risinājumus un arī jaunas problēmas. Un ar katru gadu par vienu gadu noveco mūsu zināšanas, mūsu pieredze, kā arī mūsu prāts un ķermenis. Atziņas, idejām, plāniem un risinājumiem arī ir savs derīguma termiņš. Dažam tas ir kā antīkai monētai – ar katru gadu tas kļūst vērtīgāks. Bet citam – kā ziedam – jau pēc īsa mirkļa tas novītis un pēc ilgāka pavisam sairis. Laiks iet! Ir laiks iet laikam līdzi! Ir laiks mācīties, mainīties, mainīt sevi un mainīt savu biznesu. Lai pats un bizness kļūst vērtīgs kā mākslas darbs, nevis sabirst pīšļos kā zieds.

***

2015. gads būs īpašs. Ar notikumiem, priekiem, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem – tas būs, noteikti būs īpašs. Lai šos notikumus izbaudītu, tiem ir jāgatavojas – jāvēro, jādomā, jāplāno un jāīsteno.

2015. gads būs parasts – tas noteikti būs citāds nekā iepriekšējais – kā parasti! Tas atnesīs negaidītus un neplānotus pārsteigumus – kā parasti! Tajā būs veiksmes un neveiksmes, prieki un vilšanās – kā parasti! Tāpēc šim gadam ir jāgatavojas – jāvēro, jādomā, jāplāno un jāīsteno!

Lai mums visiem šis gads ir piedzīvojumiem, panākumiem un labiem notikumiem bagāts!

2015_Laimigu_Jauno_Gadu_mm3

Labākā menedžmenta teorija

Posted on Updated on

Vairāki cilvēki pēc maniem semināriem ir teikuši, ka ir pārsteigti – cik ļoti teorija saskan ar to, ko viņi ir piedzīvojuši savos uzņēmumos.

Ikreiz, kad es dzirdu šādu secinājumu, mani pārņem vienlaicīgi divas pretējas sajūtas. Pirmkārt, man ir prieks, ka tas, ko mēs runājām un darām auditorijā, sasaucas ar cilvēku ikdienas pieredzi. Bet mani pārņem arī mazliet dīvainā sajūta, kad to nosauc par teoriju. Es sevi uzskatu par praktiķi – jo es runāju par lietām, ko esmu pats darījis un pats pieredzējis. Tikai tad, ja kāds likums vai metode man ir palīdzējuši, to piedāvāju arī citiem. Tā veidojas mana pieredze.

Bet varbūt tā tiešām ir teorija? Tad no kurienes nāk šī teorija, kas tik labi sasaucas ar reālo dzīvi?Image

Es pirmo augstāko izglītību ieguvu, studējot fiziku. Un fizika – tā ir mācība par dabu. Visi fizikas likumi, formulas, teorijas – tie skaidro procesus, kas notiek dabā. Kā akmens krīt uz zemi. Kā putni var lidot debesīs. Kā ūdens savelkas pilienā. Kā mēs ieraugām gaismu. Kā riņķo elektroni un kā sadalās atomi. Tās visas ir mācības par dabu tās visdažādākajās izpausmēs. Fizikas likumi un matemātiskās formulas pārvērš šīs dabas parādības loģiskās un mērāmās sistēmās, ko var apjaust, analizēt un prognozēt pat tad, ja paši notikumi ar cilvēka aci nav redzami.

Līdzīgi ir ar vadības zinībām. Tās runā par notikumiem, kas ikdienā vai īpašos apstākļos ir sastopamas mūsu uzņēmumos – kā mēs ražojam produktu un apkalpojam klientus, kā organizējam paši savu un mūsu kolēģu darbu, kā mēs izvēlamies prioritātes, kā sasniedzam panākumus un pārvaram grūtības. Katrs mūsu uzņēmumus, katra mūsu komanda ir unikāla un neatkārtojama. Bet tās parādības, ko piedzīvojam savā biznesā, ir līdzīgas!

Ja vadības teorija, likums vai metode ir nācis caur daudzu cilvēku un uzņēmumu pieredzi, tad tas ir kā dabas likums, uz ko var paļauties. Šādi likumi darbojas, jo apraksta cilvēku un lietu dabu. Un šādas teorijas pārsteidzoši labi saskan ar cilvēku pieredzi savā biznesā un savā kolektīvā.

Taču ikvienā sfērā, arī vadības zinātnēs parādās teorijas un brīnumlīdzekļi, kas sola nebijušus efektus un satriecošus rezultātus. Ja tos ir izgudrojis viens cilvēks savā laboratorijā – tiem var ticēt, un var arī neticēt. Tikai laiks un pieredze visu saliks īstajās vietās.

Menedžmenta teorija ir kā mācība par dabu – par cilvēku dabu, par uzņēmumu dabu, par naudas dabu, par attiecību dabu. Un vislabākā menedžmenta teorijā ir tā, kas balstās daudzu cilvēku un uzņēmumu pieredzē. Un tad vairs nav jābrīnās, ka teorijā ir gandrīz tāpat kā dzīvē.

Kā to kuģi nosauks, tā viņš arī peldēs!

Posted on Updated on

Šis ir citāts no bērnības dienu multenes par kādu jestru kapteini, kurš uzbūvēja jahtu, lai piedalītos sacensībās. Un viņam bija liela taisnība – daudz kas ir atkarīgs no tā, kādā vārdā lietas nosauc.

Pirms dažām dienām TV bija tiešraides diskusija ar ekspertiem un skatītājiem par to, kā strādā Valdība un parlaments. Vieni tos, kas pie pašlaik ir pie varas un pieņem atbildīgus lēmumus sauca par “Varas eliti”, taču kāds eksperts lietoja jēdzienu “Politikas veidotāji”. Divi dažādi nosaukumi vienam un tam pašam objektam. Kāda ir atšķirība?

“Varas elite” norāda uz statusu. Tas nozīmē, ka ir runa par cilvēkiem kaut kur augšā. Jau “Elite” vien jau daudziem rada nepatiku vai greizsirdību. Un divu vārdu savienojumā “Varas elite” tiek ielikts vēl vairāk iepriekš ieprogrammētas negatīvas attieksmes.

Savukārt “Politikas veidotāji” runā par darbu, kas tiek darīts. Politika var patikt vai ne, bet tā ir pietiekami sarežģīta lieta. Veidošana arī ir pietiekami sarežģīts darbs. Tātad jēdzienā “Politikas veidotāji” tiek akcentēts, cik šis darbs ir sarežgīts un atbildīgs.

Izvēloties, kādā vārdā saukt lietas, cilvēkus vai parādības, par ko gribam runāt, mēs radām un ieprogrammējam arī attieksmi. Daži to dara tīšām, citiem tas iznāk neapzināti vai netīši.

Publikācijā, kas veltīta klimata jautājumu komunikāijas aspektiem (Autori Richard Sommerville un Susan Joy Hassol, raksta oriģināls šeit: http://climatecommunication.org/wp-content/uploads/2011/10/Somerville-Hassol-Physics-Today-2011.pdf) ir pievienota interesanta tabula, kurā ir parādīti vairāki jēdzieni, ko lieto zinātnieki, un kā to saprot plašāka sabiedrība. Ir pārsteidzoši, cik šķietami nevainīgus profesionālus jēdzienus var interpretēt pat pretēji sākotnējai nozīmei!

1399036437283Tagad padomāsim, kādus jēdzienus mēs lietojam savos uzņēmumos? Stratēģija, mērķi, struktūra, procesi, procedūras, atskaite, sanāksme, pilnvaras, rīkojums, produkts, piedāvājums, pienākumi, …

Vai tas, kas ar to domāts un kā tos saprot, ir viens un tas pats?

 

Bizness ir kā koks – saknes ir pamats un augļi ir zaros!

Posted on Updated on

Es nemaz nezināju, ka bambusa sēkla 4 gadus nemanāmi dzen zemē saknes, un tikai tad, kad ir izveidots spēcīgs pamats, sāk augt augšup un 6 nedēļās izaug 20 metrus gara. Bet biznesu ar koku es esmu salīdzinājis arī pirms vairākiem gadiem.

Skatoties uz koku, mēs redzam stumbru, zarus un lapotni. Mēs redzam lapas, ziedus un augļus. Bet pazemē koku balsta spēcīga un apjomīga sakņu sistēma.

Katrs mūsu uzņēmums, katra mūsu kompānija turas uz kādiem noteiktiem principiem, uz noteiktām sistēmām, uz pieredzi – gluži kā koks turas uz saknēm. Cilvēki, telpas un iekārtas, mūsu izstrādātie produkti un firmas vārds, mūsu procesi un darba metodes – tās ir sistēmas un principi un, kas ir mūsu uzņēmuma pamatā, gluži kā koks balstās uz savām saknēm.

Bet ne jau sakņu dēļ koks aug, bet gan lapu, ziedu, augļu un sēklu dēļ. Arī bizness tiek veidots ne jau tāpēc, lai būtu telpas, iekārtas un procedūras. Biznesa rezultātus atspoguļo mūsu klienti, mūsu pārdošanas rezultāti, apgrozījums un peļņa. Arī uzņēmuma reputācija un klientu apmierinātība raksturo mūsu biznesu. Tas ir tas, kāpēc tas bizness mums ir, gluži tāpat kā kokam zari, lapas, ziedi un augļi.

Un, jo lielāks ir koks un tā lapotne, jo spēcīgākas saknes ir vajadzīgas, lai izturētu augļu smagumu un vēja brāzmas. Un, jo lielāks ir mūsu bizness, jo spēcīgākas saknes – spēcīgākas sistēmas un kārtība ir vajadzīga uzņēmumā.

Bizness ir kā koks – ar savām saknēm, savu stumbru, saviem zariem, lapotni un augļiem. Stāsts par bambusa sēklu atgādināja patiesību, ar ko jārēķinās jauniem uzņēmumiem – ja gatavojies straujai izaugsmei – izveido stipras saknes.

Bet var arī kā pienene pavasarī – mēģini izspraukties un mēģini, kur vien vari! Ja augsi pļavā, tavu ziedu nepamanīs, Bet, ja spēsi izspraukties melna asfalta šosejā – uzmanību iegūsi noteikti!

Gandrīz triloģija

Posted on Updated on

Skat, gada pirmais ceturksnis ir aizlidojis vēja spārniem. (Ja paskatās manā blogā, tad aizlidojis ir arī iepriekšējais pusgads 😉 Tāpēc, kaut vai kārtības labad, vajadzētu pārlaist skatienu pāri un atzīmēt dažus spilgtākos notikumus un iespaidus.

Šis ceturksnis ir bijis bagātīgs. Bagātīgs visās nozīmēs. Vispirms tas bija bagātīgs ar sniegu – kupenas ap māju sāka augt jau novembrī. Un arī tagad, kad saulīte jau silda krietni, viena otra ledus un dubļu skulptūra vēl rotā tos laukumus, ko pēc dažām nedēļām varēs jau atkal saukt par zālājiem. Par to, kā daba spēlējas – varētu pat sarīkot bilžu galeriju!

Daba paspēlējās vēl vairāk Japānas krastā. Jocīga un nelāga sajūta pārņēma tajā piektdienā, kad cunami vilnis noslaucīja piekrasti. Dienā es vadīju semināru un semināra noslēguma daļā mēs vēl pārrunājām Austrumu menedžementa metodes un īpatnības, Toyota ražošanas organizācijas principus un cik tie ļoti atšķiras no mūsu zemē un mūsu platuma grādos pieņemtajiem. Un tūlīt pēc semināra, skatoties ziņu videosižetu, savām acīm redzēt – kā vilnis samaļ mājas, siltumīcas, kuģus un mašīnas… – sirreāla sajūta – it kā nupat pats tur būtu bijis…

Vēl par cunami vilni atcerējos, kad Siguldas kamaniņu trasē braucu ar “Vučko” kamanām. Tu lido pa ledus koridoru lejup ar ātrumu 50…60 km/h un saproti, ka šajā minūtē Tu pats vairs nevari pilnīgi neko ietekmēt. Vienīgā atšķirība no cunami – Tu vēl vari paļauties uz tiem, kas būvēja trasi, būvēja kamanas – ka viņi izdarījuši savu darbu godprātīgi, un arī  tie, kas sēž Tev blakus – turēsies stingri un kopā. Bet šī minūte tomēr atgādināja, ka dažreiz Tu esi tāds maziņš puteklītis, ko pavisam viegli daba un pasaule var ieraut lielos virpuļos.

Vēl es gribu īpaši atzīmēt, iespējams, labāko atsauksmi, ko cilvēks var pateikt par stratēģijas pārskatā paveikto. Pēc trīs dienu darba viens no vadības grupas cilvēkiem teica: “Tagad mēs zinām, kas un kā mums ir jādara, tagad es zinu, ka mēs varam viens uz otru paļauties, un tagad arī Dievs mums palīdzēs!” Un būt klāt šādā brīdī – tā ir patiešām laba sajūta!

Tie ir tikai daži zīmīgi mirkļi. Un sanāk gandrīz kā no Annas Brigaderes triloģijas nosaukuma  – Dievs, Daba, Darbs. Bet varbūt nav nekā nejauša – un viss ap to arī vien grozās?

Kā sarīkot stratēģijas pārskatu vadības grupā

Posted on Updated on

Viena no, manuprāt, īsākajām un veiksmīgākajām definīcijām saka, ka Stratēģija – tas ir par izvēlēm – ko darīt, un vēl jo vairāk – ko nedarīt!

Ceturtdien, 29. jūlijā, pl. 11.00 organizēju nelielu prezentāciju – sarunu par to, kā rīkot stratēģijas pārskatu paplašinātā vadības grupā – īpaši domājot par nelieliem uzņēmumiem, kas nevar atļauties plānošanai veltīt pārāk daudz laika un daudz līdzekļu kā lielajos uzņēmumos. Pārrunāsim arī, kā šādu pasākumu var izmantot ne tikai plānošanai, bet arī vērtīgai informācijas apmaiņai un komandas stiprināšanai.

Norises vieta – Bārs-restorāns KID*, Vecrīgā, Grēcinieku ielā 8. Lūdzu pieteikties, zvanot pa tālruni 29419866, vai sūtot e-pastu uz: maris.millers@mmstudija.lv

Plašāks apraksts (.pdf) – spied šeit >>> Stratēģijas pārskats vadības grupā

Tiekamies?!

Māris

Kāpēc klibo pārmaiņu vadība uzņēmumos?

Posted on Updated on

Var droši teikt, ka nekas šajā pasaulē nav mainījies – kā pirms divdesmit gadiem pārmaiņas daudzos uzņēmumos notika smagi, tāpat arī šodien – ļoti, ļoti, ļoti daudz labi iecerētu projektu ievelkas, pārtērē plānotos līdzekļus vai nesasniedz cerēto, un dažkārt pat nodara patiesu postu biznesam.

Gribētos jau cerēt, ka tās tikai paša subjektīvās sajūtas vai vienkārši ir „palaimējies” uzskriet uz tiem, kam nav paveicies, bet tā gluži nav! Ja pastudē dažādus pētījumus – arī tie aizdomas vien apstiprina – kāds apgalvo, ka 85%, cits apgalvo, ka pat 95% projektu un pārmaiņu pasākumu nesasniedz mērķi, pārtērē budžetu vai iekavē termiņus. Lai vai kādi cipari, bet tie liecina nevis par to, ka vien dažiem neveicas, bet par to, ka tikai dažiem izdodas īstenot pārmaiņas veiksmīgi.

Kā tad tā? Ir taču 21. gadsimts – cilvēki visapkārt ir ieguvuši labu izglītību, var brīvi iepazīt un pārņemt citu uzņēmumu un citu vadītāju pieredzi, var lasīt grāmatas un dabūt atbildes internetā – un tik un tā – neiet… Kur ir tas suns aprakts?

Interesanti ir tas, ka „pa lielam” viss ir kārtībā – gan tehnoloģijas ir izvēlētas pareizās, gan struktūra un biznesa modelis ir bijis izēvelēts atbilstošs. Arī procesi bijuši aprakstīti, konkursi izsludināti un apmācības noorganizētas. Viss svarīgākais taču tiek izdarīt pareizi un labi. Kur tad ir tā sāls? Bet tā sāls un tas suns bieži vien ir jāmeklē tieši sīkumos. Daudziem patiešām tie šķitīs sīkumi, bet tomēr – tie ir svarīgi sīkumi!

Viens tāds sīkums ir komunikācija. Ir izdomātas labas lietas, aprakstītas uz papīra, izplānotas un izrēķinātas – tikai neviens cits par tām nezina. Un tas, kas paliek vienam vai pāris cilvēkiem prātā, ir nezināms un nesaprotams pārējiem. Tāpēc viņi sāk tulkot zīmes un notikumus pa savam, rīkoties pa savam, un lielākoties ne tā, kā mēs to gaidījām vai iecerējām. Cik bieži mēs nerunājam ar cilvēkiem, jo vēl nav īsti ko teikt, nemākam skaisti runāt vai arī pašiem vēl trūkst pārliecības, ka iecerētais izdosies?

Citu sīkumu var nosaukt par līderību. Ja priekšnieks nav izrādījis un pateicis citiem, ka tas ir svarīgi – svarīgi viņam vai svarīgi kompānijai, tad kā citi var to zināt, ka ir jāceļas kājās un kaut kur jāiet, kaut kas jādara? Un vēl jo vairāk, ja valdes locekļi vai īpašnieki vēl savā starpā nevar vienoties, ko darīt un ko ne – tad kā lai citi zina, ko viņiem darīt? Tāpat kā suns spēj sajust cilvēka bailes, tā arī organizācijā cilvēki sajūt savu līderu vienaldzību vai bailes, un pārstāj sekot viņiem!

Un vēl viens sīkums – plānošana. Var cerēt, ka viens cilvēks spēj paturēt prātā gan to, kas jādara, gan to, kā lietas ietekmē viena otru. Var cerēt, ka spēj, bet bieži vien nespēj. Tāpat viņš nespēs iedomāties un paturēt prātā tās lietas, ko viņš vispār nezina un pats nepārzina. Tāpēc lai cik labs un talantīgs būtu pats vadītājs vai viņa norīkotais projekta vadītājs – vajag iesaistītajiem un zinātājiem vien sēsties pie viena galda un likt kopā – kādi ir nepieciešamie darbi, laiks, cilvēki, nauda un kā tas viss saistās kopā. Un ne tikai runāt par to, bet arī pierakstīt – lai patiešām veidotos skaidrība un pārliecība. Šis ir sīkums, ar kuru patiesībā būtu arī jāsāk. Un patiesībā – tas nemaz nav sīkums, tāpat kā daži iepriekš pieminētie…

Visi koncentrējas uz „lielajām lietām” – būvē rūpnīcas, apvieno uzņēmumus, optimizē procesus, modernizē iekārtas. Bet uz sīkumiem – plānošanu, komunikāciju un vadības aktīvu iesaistīšanos ekonomē, domādami, ka viss notiks tāpat un gan jau viss nokārtosies. Bet nenotiek un nenokārtojas vis! Un tad jau šī taupība dārgi maksā.

Tas varbūt ir mazs mierinājums, bet tā ir tāda globāla parādība – visā pasaulē uzņēmumi un vadītāji netiek pietiekami sekmīgi galā ar iecerētajiem projektiem un pārmaiņām. Bet vai var ko vērst par labu – lai mans projekts un mans uzņēmums nevis papildinātu neveiksmju statistiku, bet būtu tas retais un veiksmīgais? Citās nozarēs jau esam mācījušies – mēs sava IT sistēmas un grāmatvedību taču uzticam speciālistiem? Arī mārketingā izmantojam profesionāļu skatījumu un kompetenci! Arī pārmaiņu vadība ir zinātne un dažam arī profesija, tāpēc pārmaiņu vadīšanai ir jāpieiet profesionāli. Ja vadītājs grib, lai iecerētais izdodas, tad – vai nu pašam jāapgūst projektu un pārmaiņu vadības pamati, vai jādod uzdevums profesionālam projektu vadītājam, vai arī jāpieaicina pārmaiņu procesā kompetents padomnieks.

Māju cilvēks apdrošina nevis tāpēc, ka gaida ugunsgrēku, bet, lai nelaimes gadījumā nepaliktu pliks un bezspēcīgs. Uzņēmumu pārmaiņu projektos ugunsgrēki notiek bieži, tāpēc uz laimīgu gadījumu cerēt vien nevar, un ar apdrošināšanu vien arī nepietiks. Ir vērts padomāt, cik uzņēmumam izmaksā viena nokavēta diena, viens neveiksmīgs projekts vai viens nepabeigts darbs. Tas palīdzēs izlemt, cik ir vērts ieguldīt, lai projekts beigtos laikā, sasniegtu mērķi un iekļautos budžetā. Un, jo ātrāk šo investīciju veic, jo tā ir mazāka.