Paldies, Mīļie!
Laiks ap Ziemassvētkiem un Jauno gadu man vienmēr ir bijis dažādu sajūtu un arī dažādu notikumu piesātināts. Tas ir gan kluss, gan trokšņains. Tas ir gan mierīgs, gan steidzīgs. Tas ir laiks paspēt vēl apdarīt kādas vecā gada lietas. Te ir mirklis apstāties un padomāt par to, ko nesīs jaunais gads. Te ir laiks satikt cilvēkus, un ir arī laiks pabūt vienatnē ar savām domām. Tas ir pārdomu laiks. Tas ir arī brīnumu laiks.
Pirms vairākiem gadiem ap šo pašu laiku kādā naksnīgā radio pēkšņi manu uzmanību piesaistīja vienas dziesmas piedziedājums – meitene ar visai neparastu balsi dziedāja kaut ko par zvaigzni un teica “Paldies, Mīļie”. Toreiz nezināju, kas tā par dziesmu, un kas to dzied. Pēc dažām dienām atkal šo dziesmu noķēru radio ēterā, un atkal tikai no vidus. Un tā vēl vairākas reizes, līdz beidzot kādudien dabūju dzirdēt to no sākuma līdz beigām.
Dziesma, izrādās, ir par zvaigzni, par brīnumu. Par garāmgājēju. Un par mīļajiem. Izrādās, šo dziesmu dzied Paula Ķiete. Izrādās, ka mūzikas autors ir Normunds Ķietis. Nu tā jau vairākus gadus klausos šo dziesmu. Un tā joprojām mani aizkustina tā, ka acīs pat asaras saskrien. Dīvaini, bet radio ēterā šo dziesmu esmu dzirdējis tikai Ziemassvētku laikā. Kaut kas tajā visā ir. Brīnums? Burvība? Paldies, Mīļie!
Arī es šajā laikā teikšu – Paldies, Mīļie! Paldies par šajā gadā piedzīvoto. Paldies par nākamā gada iecerēm. Paldies par atbalstu un par uzmundrinājumu. Paldies par pacietību. Paldies, ka esat!
Paldies, Mīļie!
Dziesma “Paldies, mīļie” ir klausāma šeit:
Māris Millers 