Mēnesis: aprīlis 2010

Velo statīvs Nordeķu parkā. Kārtībai jābūt!

Posted on Updated on

Kārtībai jābūt!Šī vakara pastaigas prieks – arī bērni (vai vismaz viņu vecāki) radinās ievērot kārtību!

Desmit veiksmīga biznesa pīlāri (atziņas pēc Jauno uzņēmēju formuma 2010)

Posted on Updated on

Piektdienas vakarā, 2010. gada 16. aprīlī piedalījos kādā interesantā pasākumā – Jauno uzņēmēju forumā 2010. Biznesa pasākumam visai neparastā vietā – Sapņu fabrikā – sapulcējās ap trīs simti cilvēku – studenti, jauni un arī pieredzējuši uzņēmēji, vienkārši ziņkārīgie. Pasākuma galvenā ideja bija savstarpēja pieredzes apmaiņa un uzmundrinājums cilvēkiem Latvijā veidot un attīstīt privāto biznesu.

Trīs stundās bija iespēja uzklausīt vairāku biznesa cilvēku uzrunas un uzmundrinājuma vārdus, skatīt astoņu dažādu kompāniju īsas prezentācijas un iegūt atbildes uz jautājumiem. Katram bija savs sakāmais, katram bija sava atšķirīga vai līdzīga pieredze un mācības, bet saliekot to visu kopā, ikviens varēja sev izveidot vērtīgu atziņu komplektu.

Arī es, redzēto un dzirdēto apvienojot ar savu pieredzi un skatījumu, izveidoju savu desmit atziņu komplektu – Desmit pīlārus, uz ko balstās veiksmīgs bizness. Tie aptver biznesu no dažādiem aspektiem – gan kā veidot un uzsākt biznesu, gan kā to organizēt un galu galā arī par to, uz ko biznesa nākotnes virzību. Tādi nu ir desmit pīlāri:

1. Biznesa ideja!!! – Bizness nebūs veiksmīgs, ja vienīgā vēlme būs tikai pelnīt naudu. Ir jābūt idejai, kaut kam vērtīgam vai interesantam, kas aizrauj pašu un aizraus arī citus. Iedod sabiedrībai kaut ko sabiedrībai tādu, par ko kāds ir gatavs maksāt – un tad bizness būs patiesi veiksmīgs!

2. Kam vajag naudu? – Neba vienmēr laime un biznesa veiksme ir brīvi pieejamā naudā un investīcijās. Līdzekļi biznesa uzsākšanai ir vajadzīgi, bet tas, kas vajadzīgs – tie, pirmkārt, ir resursi – noteiktas cilvēku prasmes, ražošanas līdzekļi, izejvielas, kontakti, mārketings… Nauda ir tikai līdzeklis, lai šos resursus iegūtu. Bet nopietni ir jāpārdomā, cik naudas vajadzīgs un vai nevar to pašu izdarīt lētāk, efektīvāk…

3. Nav klientu – nav biznesa! Tā ir sena patiesība – ieņēmumi ir biznesa asinsrite. Kas ir jūsu klients, kas ir produkts vai pakalpojums un kāpēc klients to gribēs un vēl gribēs arī maksāt par to naudu? Ja ir lielisks produkts, tehnoloģija vai ideja, bet nav pircēja, tad arī nebūs bizness. Ja gribēs viens, tad, iespējams, gribēs arī vēl kāds. Bet, ja vienīgais, kam produkts patīk un ir svarīgs, esi vien pats, tad vēlāk var sanākt vilties…

4. Komanda – cilvēki, kas ir ar jums. Viens pats biznesu izveidot nevar. Vai partneri, vai darbinieki – vienmēr ir kāda cilvēku grupas, kas strādā kopā. Kas ir tie cilvēki, ar ko kopā veido savu biznesu? Ir svarīgi, lai visiem kopā ir nepieciešamās zināšanas, prasmes, kontakti vai darbaspējas. Bet vēl svarīgāk ir, lai ir patīkami būt kopā un strādāt ar savu komandu – tad var gan veiksmīgāk pārvarēt grūtības un vēl vairāk izbaudīt prieku par panākumiem.

5. Ne viss ir jādara pašiem. Iegādāties iekārtas, apmācīt cilvēkus – tas viss prasa laiku un līdzekļus. Tuvākā un tālākā apkārtnē ir daudz citu uzņēmumu un speciālistu, kas ir katrs savā jomā ir profesionālis un lietpratējs. Nav jāveido pašam milzīga un sarežģīta organizācija, nav vienmēr jāinvestē savās telpās, savās iekārtās un jāpērk tehnoloģijās – izmantojot atbilstošu ārpakalpojumu, ir iespējams biznesu izveidot lētāk un ātrāk. Tas arī iespējams straujāk to izvērst un arī mainīt virzienu, kad tas būs nepieciešams.

6. Lielāki mērķi – lielāki panākumi. Darbība bez mērķa ir tikai aktivitāte, tāpēc ir svarīgi arī, kāds ir mērķis. Daudzi uzņēmumi strādā vienā pilsētā, apkalpo viena mikrorajona iedzīvotājus vai noteiktas nozares uzņēmumu un dzīvo veiksmīgi. Tomēr daudziem biznesiem arī vis-Latvijas tirgus var izrādīties par mazu un galu galā bizness būs nerentabls. Tāpēc nevajag kautrēties vai baidīties nospraust lielākus mērķus – tad arī panākumi būs lielāki, pat, ja izdosies īstenot tikai daļu no iecerētā!

7. Biznesa vērtība, nevis peļņa ir biznesa panākumu mērs. Bieži valda uzskats, ka uzņēmuma peļņa liecina par uzņēmuma panākumiem. Uzņēmuma peļņa ir drīzāk kā temperatūra cilvēkam – tas ir veselības mērs. Uzņēmumam ir jāstrādā ar peļņu, lai tas pastāvīgi spētu attīstīties un augt. Īstais biznesa panākumu mērs ir biznesa vērtība – vai tu varēsi pārdot savu uzņēmumu, vai to kāds gribēs nopirkt un bizness dzīvotu arī tālāk, ar citu īpašnieku, ar citu menedžmentu? Un cik pircējs būs gatavs maksāt par tevis izveidoto uzņēmumu – tas arī ir būs tavu un tava biznesa panākumu īstais rādītājs.

8. Tici pats un liec noticēt arī citiem. Ja tev ir bizness ar ideju, kurai tu pats tici un kas iedvesmo tevi, tad tev būs vieglāk iedvesmot un pārliecināt arī citus – biznesa partnerus, klientus, investorus. Bet ar ticību vien nepietiek – ir jāpievieno arī cītīgu un neatlaidīgu darbu – runāt, rādīt, stāstīt, iedvesmot, pārliecināt, un ir jāparedz laiks un resursi. Var to saukt par mārketingu, par pārdošanu, par sabiedriskajām attiecībām. Bet nepietiek vien ar labu produktu vai tehnoloģiju – vajag, lai arī citi par to zina un notic!

9. Kas būs, ja…? – Lai arī cik rūpīgi viss ir pārdomāts un saplānots – vienmēr var notikt kaut kas negaidīts un neplānots. Tāpēc jāapsver arī, kas notiks, ja bizness neizdosies, ja ieņēmumi nebūt tādi, kā plānots, ja termiņi iekavēsies, ja nebūs iespējams atmaksāt kredītu vai atgūt ieguldīto naudu. Tas jāpārdomā ar partneriem, pirms dibina uzņēmumu; tas jāpārdomā, pirms paraksta kredītlīgumu ar banku vai pasūtījuma līgumu ar klientu. Lai nav tā, ka kļūda vai neveiksme izposta biznesu vai sabojā īpašnieka privāto dzīvi un labklājību. Bizness vienmēr ir risks, bet arī šim riskam jābūt pārdomātam.

10. Nebaidies kļūdīties! Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Tiklīdz mēs kaut ko mēģinām un darām – agri vai vēlu mēs sastopamies ar kļūdām, neveiksmēm.  Māksla nav nekļūdīties, bet gan mācīties no savām un no svešām kļūdām, labot tās un pilnveidot savu biznesu. Lai drosme rīkoties, kļūdīties un mācīties ir veselīga jūsu biznesa sastāvdaļa!

 Tādi nu ir šie desmit pīlāri. Galds var stabili turēties uz trim kājām. Galds, kuram ir desmit kājas, uzreiz nesabruks, ja kāda no kājām sašķobīsies. Bet biznesam ar trim kājām nepietiek, un ikviens no šiem desmit pīlāriem var būt liktenīgs, ja tas nav pietiekami novērtēts un nostiprināts.

 Lai mums katram izdodas izveidot savu biznesu – veiksmīgu, ilgtspējīgu un ar īpašu ideju!

Kad mamma pazudusi… (divi gadījumi)

Posted on Updated on

Staigājām ar sievu pa pārtikas lielveikalu, nesteidzīgi stumjot iepirkumu ratiņus un pamazām aizpildot tos ar veselīgiem un mazāk veselīgiem produktiem, vajadzīgām un mazāk vajadzīgām precēm…

Pēkšņi, gar biezpienu un jogurtu rindu, mums pretī soļo maza meitenīte – augumā tāda nedaudz virs ceļa, vienā rokā cieši saspiests maisiņš ar biezpiena sieriņiem vismaz nedēļai, acīs asaras un tā sirsnīgi, sirsnīgi raud! Pavisam skaidrs, ka bērnam kaut kas nelāgs ir noticis, jo lielveikalos ar bērniem dažkārt notiek arī nelāgas lietas. Nolēmām palīdzēt nelaimīgajai meitenītei.

Pietupos pie viņas un prasu – Kas tev ir noticis, kāpēc tu raudi?

– Es pazaudēju …, eh …, MAMMU!! – caur asarām meitenīte paskaidroja. Nu mums bija skaidrs, kas jāmeklē! Aplaidis skatu apkārt nekādu satrauktu sievieti tuvumā nepamanīju, tāpēc nolēmu noskaidrot ko vairāk.

– Kā tava mamma bija apģērbusies? – prasīju meitenītei!

Šajā brīdī viņas seja izmainījās – asaraino un raudulīgo seju vienā mirklī nomainīja apņēmība – šī meitenīte sajutās, ka ir gandrīz jau atradusi savu mammu, jo viņa zināja, kā mamma bija apģērbusies. Un, cieši man acīs skatoties viņa paziņoja –

– Mammai bija BOTAS!

Droši vien šajā brīdī arī mana seja izmainījās, nu vismaz nedaudz. Lai arī cik precīza un pārliecinoša bija atbilde, bet manus meklējumus šādas pazīmes īpaši neatviegloja… Tāpēc es piedāvāju meitenītei citu risinājumu:

– Vai gribi, es tevi pacelšu augšā, un tad skaties, kur ir tava mamma?

Šāda doma viņai uzreiz patika, un tā viņa pacēlās uz manām rokām virs sulu un piena kastēm, tā, ka varēja redzēt gan piena rindas galu, gan dārzeņu stendus, gan konservu plauktus, gan dažādas cepures, frizūras un jakas. Un jau pēc mirkļa – tur jau viņa nāca – sieviete garā lietusmētelī, tumšiem matiem, ar nedaudz apmulsušu, bet arī priecīgu skatienu. Meitenīte ieraudzīja savu pazudušo mammu, es viņu nolaidu zemē, un tā nu viņas abas atkal satikās, pie biezpiena sieriņiem, gandrīz turpat, kur bija pazudušas…

Tas bija viens mazs mirklis, bet es joprojām atceros šo bērna apņēmīgo skatienu un pārliecinošo atbildi – Mammai bija BOTAS! Paskatieties uz pasauli no mazā bērna redzespunkta – tā tiešām izskatās savādāk, nekā esam pieraduši to redzēt! Un cik labi, ka man to kāda maza meitenīte atgādināja!

***

p.s. Ja nu kas – ir vēl kāda lieliska epizode par šo pašu tēmu no Krievijas „Jautro un asprātīgo kluba”. http://www.youtube.com/watch?v=9OMu6qaC2RU