Politika
Prognozes 2015. gadam
Visi, kam nav slinkums, un visi, kam tāds darbs, dalās ar savām prognozēm 2015. gadam. Katram ir sava metode un katram ir savs skatījums. Kas skatās Zvaigznēs un kalendāros, piesauc Kazu ar tās ziņkārību un spītību. Kas seko naftas cenām vai nu berzē rokas, vai griež zobus. Kas skatās kartē, groza galvu gan uz Rietumiem, gan Austrumiem, tuviem un tāliem.
Man arī tāds darbs – gan domāt, gan rīkoties, tāpēc arī man ir savas prognozes 2015. gadam. Un šīs prognozes ir pateikuši priekšā gan gudri ļaudis, gan kartes un cipari, gan čukstējusi pieredze un iekšējā balss.
Ja 2014. gads bija nemierīgs un satraucošu notikumu pilns, tad 2015. gads būs sarežģīts diezgan. Nemieri austrumos un dienvidos nav norimuši. Naftas cenas un valūtu kursi turpina šūpoties noteiktos virzienos, jaunie valdības, prezidentūras un plānošanas periodi nupat kā sākušies. 2015. gads būs pārejas periods uz kaut ko jaunu, nezināmu. Gandrīz kā ikkatrs jauns gads. Reti kad ir bijis gads, kuru atnākot mēs varam atslābt un laimīgi noelsties – „Tagad gan būs jauki!”
1. Jauns vilnis ekonomikas attīstībā.
Ekonomika – gan „lielā”, gan tā, kas „mikro” – gluži kā atspere reaģē uz pasaules norisēm. Ja parādās nauda – parādās mājas un ražotnes. Ja pazūd darbaspēks – pazūd arī uzņēmumi. Ja parādās pieprasījums – parādās arī piedāvājumi. Ja ir aitas, uzrodas arī cirpēji. Tas, kas notiek pasaulē, Latvijā un mūsu pilsētās un ciemos – atstās iespaidu uz ekonomiku visās tās izpausmēs. Mainīsies cenas, piedāvājumi, ražošanas procesi, noteikumi. Viss viļņosies gluži kā purvā. Kādu gabalu var pārskriet, bet var arī iestigt pavisam negaidīti. Biznesam dzīve nekļūs vienkāršāka, un būs nepieciešams pielāgoties tai pasaulei, kāda veidojas apkārt.
2. Speciālistu un profesionāļu deficīts.
Ne jau pirmo gadu ir situācija, kad Valstī ir it kā liels bezdarbs, bet vajadzīgos cilvēkus atrast ir grūti. Vai nu tie cilvēki nav īstajā vietā un laikā, vai īstais mirklis ir palaist garām. Atrast labu darbinieku – tas būs notikums un svētki. Arī ar masu profesijām ir līdzīgi, un daži ražotāji ir pārvietojuši savus sapņu plānus uz citām teritorijām. Cilvēku un kompetenču trūkums uzliek vadītājiem īpašu un radošu izaicinājumu – kā tikt galā ar darbiem?!
3. Tehnoloģiju uzplūdi.
Ir pienācis laiks, kad automašīna ir jaudīgs kompjūters ar dzinēju un riteņiem. Kad skolēnam kabatā ir piekļuve pie pasaules gudrākajām smadzenēm un lielākajām bibliotēkām. Laiks, kad viens paraksts uz papīra ir nevis mākslinieciska izsauksmes forma, bet krampjos sažņaugtās rokas vaids. Kādu karstu pīrādziņu vai aukstu saldējumu vēl var nopirkt bez Online pieslēguma, viss pārējais jau ir tīmeklī. Vai tīmeklī iebūvēts, vai sapinies – tas kā nu kuram, bet informācijas tehnoloģijas un arī dažādi citi tehnoloģiski jauninājumi nāk modē un ienāk sadzīvē. Lai arī biznesa pamatprincipiem ir simt un tūkstoš gadu, tehnoloģiju pūķis tiem min uz papēžiem un elpo pakausī. Vai šīs pūķis visu nodedzinās, vai pacels brīnišķīgā ceļojumā pār pasauli – atkarīgs no tā, kā izdosies ar to sadraudzēties.
4. Konkurence par visu un nez no kurienes.
Senos laikos viss bija gana vienkārši – cilvēki gulēja gultā, mazgājās pirtī, ēda virtuvē. Nu viesnīcā pa dienu ir vairāk apmeklētāju nekā pa nakti. Nu TV kompānijas tirgo elektrību. Nu mašīna, ar ko tu brauc ikdienā, pieder bankai. Un pusdienas ēd benzīntankā. Kas ir tavs bizness šodien un kas ir tavi konkurenti? Par ko klients izvēlēsies tērēt savu naudu – par ikdienas pārtiku vai par sarežģītu tālruni? Nozarēm vairs nav stingru robežu, arī pilsētām un valstīm nav robežu. Tu vari strādāt tālu laukos un ražot produkciju klientam otrā pasaules galā. Un pastkastē pāris dienās saņem sūtījumu no otra pasaules gala. Ja biji pirmais puisis ciemā, tad pēkšņi šajā ciemā ir miljards iedzīvotāju. Un arī starp miljardu tu vari būt viens vienīgais.
5. Laiks iet.
Katrs gads pieliek klāt vienu gadu. Tas pieliek klāt vienu gadu mūsu pieredzei. Pieliek klāt vienu jaunu izlaiduma klasi un absolventu kursu. Tas atnes jaunus izgudrojumus, jaunus risinājumus un arī jaunas problēmas. Un ar katru gadu par vienu gadu noveco mūsu zināšanas, mūsu pieredze, kā arī mūsu prāts un ķermenis. Atziņas, idejām, plāniem un risinājumiem arī ir savs derīguma termiņš. Dažam tas ir kā antīkai monētai – ar katru gadu tas kļūst vērtīgāks. Bet citam – kā ziedam – jau pēc īsa mirkļa tas novītis un pēc ilgāka pavisam sairis. Laiks iet! Ir laiks iet laikam līdzi! Ir laiks mācīties, mainīties, mainīt sevi un mainīt savu biznesu. Lai pats un bizness kļūst vērtīgs kā mākslas darbs, nevis sabirst pīšļos kā zieds.
***
2015. gads būs īpašs. Ar notikumiem, priekiem, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem – tas būs, noteikti būs īpašs. Lai šos notikumus izbaudītu, tiem ir jāgatavojas – jāvēro, jādomā, jāplāno un jāīsteno.
2015. gads būs parasts – tas noteikti būs citāds nekā iepriekšējais – kā parasti! Tas atnesīs negaidītus un neplānotus pārsteigumus – kā parasti! Tajā būs veiksmes un neveiksmes, prieki un vilšanās – kā parasti! Tāpēc šim gadam ir jāgatavojas – jāvēro, jādomā, jāplāno un jāīsteno!
Lai mums visiem šis gads ir piedzīvojumiem, panākumiem un labiem notikumiem bagāts!
Kas nav ļauts menedžerim, ir atļauts ministram?
Ko jūs teiktu, ja jūsu firmā kāds menedžeris paziņotu, ka pirmdien noteikti jānoslēdz līgums uz 5 gadiem par 30 miljoniem, jo citādi pēc mēneša firmā beigsies dzīvība?!
Kāpēc 30 miljoni, kāpēc uz 5 gadiem, kāpēc tieši ar šo piegādātāju?? Arī uz šiem jautājumiem atbildes ir pietiekami precīzas: Pretendents konkursā bija tikai viens, Piegādātājam jābūt skaidrībai par nākotni, un pat kādā pozīcijā ir 100 tūkstošu ekonomija, salīdzinot ar iepriekšējo līgumu. Atļaušos minēt – šim menedžerim būtu ilgi jānāk kājām no tās vietas, kur jūs kā firmas īpašnieks viņu būtu pasūtījis…
Ko nevar atļauties menedžeris firmā, to var atļauties ministrs mūsu valstī – veselības ministre paziņo, ka jau pirmdien jānoslēdz līgums ar vienīgo pretendentu konkursā par neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu nodrošināšanu. Var, protams, plātīt rokas par lielo summu un solīt, ka viss ir likumīgi un atbilstoši konkursa nolikumam. Tomēr, pat nemeklējot kādus citus iemeslus, var apgalvot, ka tāds iznākums ir vismaz neprofesionāls. Vai var apgalvot, ka šis iepirkums ir labākais, ja nav bijis, ar ko salīdzināt?
Ir daudz un dažādi veidi, kā organizēt iepirkumus un konkursus – gan, lai attīstītu savus piegādātājus, gan nodrošināt saimnieciski izdevīgākos noteikumus pakalpojuma sniegšanai. Atliek vien pamācīties no biznesa. Daudzas firmas izveido un uztur dabīgu un veselīgu konkurenci starp saviem piegādātājiem, organizējot iepirkumu divās „porcijās” – viens, labākais piegādātājs saņem 80 vai 90% no kopējā apjoma, otrs, sekotājs – saņem atlikušos 10 vai pat 20% no darījuma. Ja iestrādā līgumā kārtību, ka izcenojumi un servisa kvalitātes rādītāji tiek pārskatīti vismaz reizi gadā, un atbilstoši tiem var mainīt „porciju” sadalījumu – tad favorītam ir stimuls nodrošināt augstu servisa kvalitāti, savukārt, sekotājs rāda priekšzīmi un „min uz papēžiem” favorītam gan ar cenu, gan ar kvalitāti, jo cer nākotnē iegūt lielāku daļu pasūtījuma. Autoražotāji šādu praksi jau sen uzskata par normālu. Taču ir arī citas nozares, tepat blakus, kurās ir piemēri, ka var sadalīt apsaimniekošanu starp vairākiem izpildītājiem – tāda ir gan atkritumu apsaimniekošana, gan autoceļu uzturēšana, gan starppilsētu pārvadājumi. Ne velti saka, ka brīvais tirgus ir labākais regulators.
Ja arī no neatliekamās palīdzības konkursa lielā pīrāga atdalītu kādu 10 vai 20% kumosu – noteikti atrastos gan griboši, gan spējīgi pretendenti – tikpat labi auto īres uzņēmumi, kas jau apsaimnieko lielo uzņēmumu autoparkus, vai kāda jauna vai esoša taksometru kompānija vai autopārvadātājs. Tad arī būtu, ko salīdzināt, un vēl labāk – ietaupīt krietni vairāk nekā 100 tūkstošus vienā pozīcijā. Vajag tikai nedaudz zināšanu un drusku vairāk – vēlēšanos.
Māris Millers 