Labākā menedžmenta teorija
Vairāki cilvēki pēc maniem semināriem ir teikuši, ka ir pārsteigti – cik ļoti teorija saskan ar to, ko viņi ir piedzīvojuši savos uzņēmumos.
Ikreiz, kad es dzirdu šādu secinājumu, mani pārņem vienlaicīgi divas pretējas sajūtas. Pirmkārt, man ir prieks, ka tas, ko mēs runājām un darām auditorijā, sasaucas ar cilvēku ikdienas pieredzi. Bet mani pārņem arī mazliet dīvainā sajūta, kad to nosauc par teoriju. Es sevi uzskatu par praktiķi – jo es runāju par lietām, ko esmu pats darījis un pats pieredzējis. Tikai tad, ja kāds likums vai metode man ir palīdzējuši, to piedāvāju arī citiem. Tā veidojas mana pieredze.
Bet varbūt tā tiešām ir teorija? Tad no kurienes nāk šī teorija, kas tik labi sasaucas ar reālo dzīvi?
Es pirmo augstāko izglītību ieguvu, studējot fiziku. Un fizika – tā ir mācība par dabu. Visi fizikas likumi, formulas, teorijas – tie skaidro procesus, kas notiek dabā. Kā akmens krīt uz zemi. Kā putni var lidot debesīs. Kā ūdens savelkas pilienā. Kā mēs ieraugām gaismu. Kā riņķo elektroni un kā sadalās atomi. Tās visas ir mācības par dabu tās visdažādākajās izpausmēs. Fizikas likumi un matemātiskās formulas pārvērš šīs dabas parādības loģiskās un mērāmās sistēmās, ko var apjaust, analizēt un prognozēt pat tad, ja paši notikumi ar cilvēka aci nav redzami.
Līdzīgi ir ar vadības zinībām. Tās runā par notikumiem, kas ikdienā vai īpašos apstākļos ir sastopamas mūsu uzņēmumos – kā mēs ražojam produktu un apkalpojam klientus, kā organizējam paši savu un mūsu kolēģu darbu, kā mēs izvēlamies prioritātes, kā sasniedzam panākumus un pārvaram grūtības. Katrs mūsu uzņēmumus, katra mūsu komanda ir unikāla un neatkārtojama. Bet tās parādības, ko piedzīvojam savā biznesā, ir līdzīgas!
Ja vadības teorija, likums vai metode ir nācis caur daudzu cilvēku un uzņēmumu pieredzi, tad tas ir kā dabas likums, uz ko var paļauties. Šādi likumi darbojas, jo apraksta cilvēku un lietu dabu. Un šādas teorijas pārsteidzoši labi saskan ar cilvēku pieredzi savā biznesā un savā kolektīvā.
Taču ikvienā sfērā, arī vadības zinātnēs parādās teorijas un brīnumlīdzekļi, kas sola nebijušus efektus un satriecošus rezultātus. Ja tos ir izgudrojis viens cilvēks savā laboratorijā – tiem var ticēt, un var arī neticēt. Tikai laiks un pieredze visu saliks īstajās vietās.
Menedžmenta teorija ir kā mācība par dabu – par cilvēku dabu, par uzņēmumu dabu, par naudas dabu, par attiecību dabu. Un vislabākā menedžmenta teorijā ir tā, kas balstās daudzu cilvēku un uzņēmumu pieredzē. Un tad vairs nav jābrīnās, ka teorijā ir gandrīz tāpat kā dzīvē.
Kā to kuģi nosauks, tā viņš arī peldēs!
Šis ir citāts no bērnības dienu multenes par kādu jestru kapteini, kurš uzbūvēja jahtu, lai piedalītos sacensībās. Un viņam bija liela taisnība – daudz kas ir atkarīgs no tā, kādā vārdā lietas nosauc.
Pirms dažām dienām TV bija tiešraides diskusija ar ekspertiem un skatītājiem par to, kā strādā Valdība un parlaments. Vieni tos, kas pie pašlaik ir pie varas un pieņem atbildīgus lēmumus sauca par “Varas eliti”, taču kāds eksperts lietoja jēdzienu “Politikas veidotāji”. Divi dažādi nosaukumi vienam un tam pašam objektam. Kāda ir atšķirība?
“Varas elite” norāda uz statusu. Tas nozīmē, ka ir runa par cilvēkiem kaut kur augšā. Jau “Elite” vien jau daudziem rada nepatiku vai greizsirdību. Un divu vārdu savienojumā “Varas elite” tiek ielikts vēl vairāk iepriekš ieprogrammētas negatīvas attieksmes.
Savukārt “Politikas veidotāji” runā par darbu, kas tiek darīts. Politika var patikt vai ne, bet tā ir pietiekami sarežģīta lieta. Veidošana arī ir pietiekami sarežģīts darbs. Tātad jēdzienā “Politikas veidotāji” tiek akcentēts, cik šis darbs ir sarežgīts un atbildīgs.
Izvēloties, kādā vārdā saukt lietas, cilvēkus vai parādības, par ko gribam runāt, mēs radām un ieprogrammējam arī attieksmi. Daži to dara tīšām, citiem tas iznāk neapzināti vai netīši.
Publikācijā, kas veltīta klimata jautājumu komunikāijas aspektiem (Autori Richard Sommerville un Susan Joy Hassol, raksta oriģināls šeit: http://climatecommunication.org/wp-content/uploads/2011/10/Somerville-Hassol-Physics-Today-2011.pdf) ir pievienota interesanta tabula, kurā ir parādīti vairāki jēdzieni, ko lieto zinātnieki, un kā to saprot plašāka sabiedrība. Ir pārsteidzoši, cik šķietami nevainīgus profesionālus jēdzienus var interpretēt pat pretēji sākotnējai nozīmei!
Tagad padomāsim, kādus jēdzienus mēs lietojam savos uzņēmumos? Stratēģija, mērķi, struktūra, procesi, procedūras, atskaite, sanāksme, pilnvaras, rīkojums, produkts, piedāvājums, pienākumi, …
Vai tas, kas ar to domāts un kā tos saprot, ir viens un tas pats?
Bizness ir kā koks – saknes ir pamats un augļi ir zaros!
Es nemaz nezināju, ka bambusa sēkla 4 gadus nemanāmi dzen zemē saknes, un tikai tad, kad ir izveidots spēcīgs pamats, sāk augt augšup un 6 nedēļās izaug 20 metrus gara. Bet biznesu ar koku es esmu salīdzinājis arī pirms vairākiem gadiem.
Skatoties uz koku, mēs redzam stumbru, zarus un lapotni. Mēs redzam lapas, ziedus un augļus. Bet pazemē koku balsta spēcīga un apjomīga sakņu sistēma.
Katrs mūsu uzņēmums, katra mūsu kompānija turas uz kādiem noteiktiem principiem, uz noteiktām sistēmām, uz pieredzi – gluži kā koks turas uz saknēm. Cilvēki, telpas un iekārtas, mūsu izstrādātie produkti un firmas vārds, mūsu procesi un darba metodes – tās ir sistēmas un principi un, kas ir mūsu uzņēmuma pamatā, gluži kā koks balstās uz savām saknēm.
Bet ne jau sakņu dēļ koks aug, bet gan lapu, ziedu, augļu un sēklu dēļ. Arī bizness tiek veidots ne jau tāpēc, lai būtu telpas, iekārtas un procedūras. Biznesa rezultātus atspoguļo mūsu klienti, mūsu pārdošanas rezultāti, apgrozījums un peļņa. Arī uzņēmuma reputācija un klientu apmierinātība raksturo mūsu biznesu. Tas ir tas, kāpēc tas bizness mums ir, gluži tāpat kā kokam zari, lapas, ziedi un augļi.
Un, jo lielāks ir koks un tā lapotne, jo spēcīgākas saknes ir vajadzīgas, lai izturētu augļu smagumu un vēja brāzmas. Un, jo lielāks ir mūsu bizness, jo spēcīgākas saknes – spēcīgākas sistēmas un kārtība ir vajadzīga uzņēmumā.
Bizness ir kā koks – ar savām saknēm, savu stumbru, saviem zariem, lapotni un augļiem. Stāsts par bambusa sēklu atgādināja patiesību, ar ko jārēķinās jauniem uzņēmumiem – ja gatavojies straujai izaugsmei – izveido stipras saknes.
Bet var arī kā pienene pavasarī – mēģini izspraukties un mēģini, kur vien vari! Ja augsi pļavā, tavu ziedu nepamanīs, Bet, ja spēsi izspraukties melna asfalta šosejā – uzmanību iegūsi noteikti!
LIELĀ TALKA vadības grupā – kārtojam savu biznesu!
Daba par mums rūpējas un daudz ko pasaka priekšā! Pavasarī lāči lien ārā no savām migām. Puķes dzen zaļos asnus. Suns met nost biezo ziemas spalvu. Arī cilvēki lien ārā no savām ziemas migām – kāds mazgā logus, cits rušinās dobē, vēl cits uzslien jaunu žogu vai uzpucē mājas fasādi. Vai arī vienkārši iestāda podiņā sīpolloku saišķi un novieto uz virtuves palodzes. Katrs savā veidā svin pavasari.
Ja Lielā talka ir par darbošanos vidē un pagalmā, tad der padomāt arī par sava biznesa sakopšanu! Vai tas būtu apjomīgs un sarežģīti strukturēts bizness vai tikai neliels ģimenes uzņēmums, kurā rosās pāris cilvēku – līdz ar dabas mošanos mēs varam paraudzīties arī uz savu biznesu ar jaunu, svaigu skatu!
Vai nav tā, ka kāds ir tā iestrēdzis ikdienas sīkumos, ka vairs nesaskata uzņēmuma kopskatu? Vai, gluži otrādi, vīzija ir vienīgais, kas redzams, bet uzņēmuma virtuves puse aizgājusi pašplūsmā? Varbūt ir lietas, kas vēlreiz jāpārrunā ar darbiniekiem? Un kā būtu arī pavaicāt – kas ir saglabājams, kas – maināms un, galu galā, kā pietrūkst, lai uzņēmums strādātu vēl labāk?
Dienām kļūstot garākām un gaišākām, arī mēs varam saskatīt risinājumu kādai sasāpējušai problēmai vai atrast īsto virzienu ceļā uz savu mērķi. Sasauciet savus cilvēkus kopā uz uzņēmuma lielo talku!
Jo daba ir gudra un daudz ko pasaka priekšā!
Es par pozitīvismu!
Vēroju ziņas, publikācijas presē, komentārus portālos un replikas biznesa pasākumos un ko ļoti bieži var ieraudzīt?
Politiķi viens otru salīdzina gan ar tārpiem, gan ar sabrauktiem ezīšiem. Politikas komentētāji arī atļaujas vienu nosaukt par Lempi, citu par „Rižo”. Portālu komentāros vispār ar darvu tiek aplieti gan mākslas pasākumi, gan biznesa ieceres. Katrs jauns censonis vai viedokļa paudējs vispirms saņem ņirdzīgu komentāru devu un tikai pa retam kādu uzmundrinājumu vai pateicību. Pat godprātīgi centieni atmaskot kādu kontrabandistu, kāpu izbraukātāju, nodokļu nemaksātāju vai kukuļdevēju tiek noniecināti vai apņirgti. Un par ko tik cilvēki nevēršas tiesā – par viedokli, par iepirkumu konkursiem, par atlaišanu no darba un pat par valsts un ekonomikas glābšanas centieniem.
Tā vien šķiet, ka pat ģeniālos brāļus no seriāla „Skaitļi” – matemātikas profesoru, kas palīdz brālim policistam atklāt noziegumus mūsu sabiedrība vispirms apvainotu korupcijā un savtīgā nodokļu maksātāju naudas tērēšanā.
Reklāma, kas nesen parādījās ielās, atgādināja man pavecu anekdoti – „Pēc visa tā, ko valdība ir izdarījusi ar tautu – valdībai tauta būtu jāapprec”. Man gan liekas, ka arī dažam pēc tā visa, ko ir pasacījis un izdarījis, būtu jāapprec arī kāds politiķis, uzņēmējs vai mākslinieks.
Pirms vairākiem gadiem kādā grāmatā izlasīju interesantu domu: Cilvēkiem, lai dzīvotu – vajag enerģiju. Un vienkāršākais, banālākais veids, kā šo enerģiju iegūt ir – atņemt to otram – caur apvainojumu, caur pāridarījumu. Bet ir arī citi veidi, kā saņemt daudz vairāk enerģijas – no dabas skaistuma, no upes plūduma, no vēja varenības. Arī caur mīlestību un labestību var iegūt daudz enerģijas. Bet cilvēki sava slinkuma, nezināšanas vai bezspēka dēļ iet vienkāršāko ceļu, un rezultātā apzog gan citus, gan vēl vairāk sevi.
Ko teikt, ko domāt un darīt – tas nu lai paliek katra paša ziņā, bet es esmu par pozitīvismu! Ir labi pateikt paldies tam, kurš izdarījis, ko labu. Ir labi uzmundrināt to, kurš cenšas. Ir labi palīdzēt tam, kurš pats vēl netiek galā. Un ir labi izdarīt ko labu – par prieku tev, par prieku sev un ļautiņiem par prieku. Un ir labi arī dažkārt pabūt ar sevi – izbaudīt šo vietu un šo mirkli!
Un, ja nu kāds grib arī to nosaukt par savtīgumu – tad lai sauc – taču par pozitīvu savtīgumu!
Gandrīz triloģija
Skat, gada pirmais ceturksnis ir aizlidojis vēja spārniem. (Ja paskatās manā blogā, tad aizlidojis ir arī iepriekšējais pusgads 😉 Tāpēc, kaut vai kārtības labad, vajadzētu pārlaist skatienu pāri un atzīmēt dažus spilgtākos notikumus un iespaidus.
Šis ceturksnis ir bijis bagātīgs. Bagātīgs visās nozīmēs. Vispirms tas bija bagātīgs ar sniegu – kupenas ap māju sāka augt jau novembrī. Un arī tagad, kad saulīte jau silda krietni, viena otra ledus un dubļu skulptūra vēl rotā tos laukumus, ko pēc dažām nedēļām varēs jau atkal saukt par zālājiem. Par to, kā daba spēlējas – varētu pat sarīkot bilžu galeriju!
Daba paspēlējās vēl vairāk Japānas krastā. Jocīga un nelāga sajūta pārņēma tajā piektdienā, kad cunami vilnis noslaucīja piekrasti. Dienā es vadīju semināru un semināra noslēguma daļā mēs vēl pārrunājām Austrumu menedžementa metodes un īpatnības, Toyota ražošanas organizācijas principus un cik tie ļoti atšķiras no mūsu zemē un mūsu platuma grādos pieņemtajiem. Un tūlīt pēc semināra, skatoties ziņu videosižetu, savām acīm redzēt – kā vilnis samaļ mājas, siltumīcas, kuģus un mašīnas… – sirreāla sajūta – it kā nupat pats tur būtu bijis…
Vēl par cunami vilni atcerējos, kad Siguldas kamaniņu trasē braucu ar “Vučko” kamanām. Tu lido pa ledus koridoru lejup ar ātrumu 50…60 km/h un saproti, ka šajā minūtē Tu pats vairs nevari pilnīgi neko ietekmēt. Vienīgā atšķirība no cunami – Tu vēl vari paļauties uz tiem, kas būvēja trasi, būvēja kamanas – ka viņi izdarījuši savu darbu godprātīgi, un arī tie, kas sēž Tev blakus – turēsies stingri un kopā. Bet šī minūte tomēr atgādināja, ka dažreiz Tu esi tāds maziņš puteklītis, ko pavisam viegli daba un pasaule var ieraut lielos virpuļos.
Vēl es gribu īpaši atzīmēt, iespējams, labāko atsauksmi, ko cilvēks var pateikt par stratēģijas pārskatā paveikto. Pēc trīs dienu darba viens no vadības grupas cilvēkiem teica: “Tagad mēs zinām, kas un kā mums ir jādara, tagad es zinu, ka mēs varam viens uz otru paļauties, un tagad arī Dievs mums palīdzēs!” Un būt klāt šādā brīdī – tā ir patiešām laba sajūta!
Tie ir tikai daži zīmīgi mirkļi. Un sanāk gandrīz kā no Annas Brigaderes triloģijas nosaukuma – Dievs, Daba, Darbs. Bet varbūt nav nekā nejauša – un viss ap to arī vien grozās?
„10 Items Or Less” – 10 iemesli, kāpēc noskatīties šo filmu
Vakar TV1000 nez-kuro reizi rādīja filmu ”10 pirkumi vai mazāk” (10 Items Or Less), un es jau nez-kuro reizi (šķiet, trešo) to atkal noskatījos, un atkal – ar patiesu prieku un patiku. Kas tajā filmā ir tik labs un tik pievilcīgs – te mani „10 pirkumi” – kāpēc būtu vērts šo filmu noskatīties:
1. Morgans Frīmens – lielisks aktieris, kas lieliski filmā tēlo arī aktieri. Dzīves gudrība, pārliecība, labsirdība kas nāk no viņa nevar atstāt vienaldzīgu.
2. Mūzika – ironiski, jautri, spāniski motīvi, kas brīžam mudina dungot un brīžam pat dejot līdz
3. Sieviete (Paz Vega otrā galvenajā lomā) – ir apbrīnojami un sajūsminoši, kā cilvēks var atplaukt vienas dienas laikā (filma akurāt apver notikumus vienas dienas laikā). Arī ar tik maz dažkārt pietiek, lai notiktu kas labs!
4. Filma ir uzņemta 15 dienās, 2006. gadā. Tāda arī tā izskatās – absolūts mazbudžeta gabals. Šķiet, ka darbība norit vēl pirms dažiem gadiem… Kurš nezinātu, kas ir Morgans Frīmens, iespējams novērstos no filmas jau pēc dažām minūtēm. Tomēr ne jau budžets šajā filmā ir galvenais. Liels budžets šai filmai noteikti kaitētu!
5. Kinokases ieņēmumi Amerikā šai filmai bija nieka 69 tūkstoši $. Spānijā ~400 tūkstoši, visā pasaulē, labi ja pusotrs miljons. Pat filmēta Losanželosā, tā nav Amerikāņu filma. Un varbūt tieši tur ir tās īstā vērtība!
6. Smalks un labsirdīgs humors un ironija. Gandrīz katra frāze, katra epizode ar to ir piesātināta. Atliek tikai ļauties plūsmai un smaidīt līdzi, izbaudīt filmu.
7. Dzīves filozofija. Dažas vienkārša gudrības un patiesības. Daži neparasti skatījumi uz parastām lietām. Bērnišķīga ziņkāre. Morgana Frīmena aktieris ar visu to dzīvo pats un atmodina arī Skārletu. Gan jau var atmodināt arī kādu citu sirdi un prātu.
8. Otrā plāna lomas – mazas, spilgtas, katra ar savu raksturu un ar savu vēstījumu. Dažās ir lielajā kino redzēti aktieri, citā pavisam vienkārši ļaudis, no tautas. Un kāpēc gan ne?
9. Interesanti arī, ka šī filma bija vēsturē pirmā, ko oficiāli izlika lejupielādei Internetā, kamēr to vēl rādīja kinoteātros. Acīmredzot, filmas veidotājiem nauda nebija galvenais. Visu cieņu!
10. Gan jau ir vēl kāds labs iemesls, bet vai tad vienmēr saraksts ir jāpabeidz…?
Kamēr gaidāt, kad TV1000 vai cits TV kanāls atkal rādīs šo filmu (un gan jau rādīs vēl!!), var noskatīties filmas trilleri – jauks ieskats noskaņā, ko rada šī filma: http://bit.ly/cJaXkN
Kā sarīkot stratēģijas pārskatu vadības grupā
Viena no, manuprāt, īsākajām un veiksmīgākajām definīcijām saka, ka Stratēģija – tas ir par izvēlēm – ko darīt, un vēl jo vairāk – ko nedarīt!
Ceturtdien, 29. jūlijā, pl. 11.00 organizēju nelielu prezentāciju – sarunu par to, kā rīkot stratēģijas pārskatu paplašinātā vadības grupā – īpaši domājot par nelieliem uzņēmumiem, kas nevar atļauties plānošanai veltīt pārāk daudz laika un daudz līdzekļu kā lielajos uzņēmumos. Pārrunāsim arī, kā šādu pasākumu var izmantot ne tikai plānošanai, bet arī vērtīgai informācijas apmaiņai un komandas stiprināšanai.
Norises vieta – Bārs-restorāns KID*, Vecrīgā, Grēcinieku ielā 8. Lūdzu pieteikties, zvanot pa tālruni 29419866, vai sūtot e-pastu uz: maris.millers@mmstudija.lv
Plašāks apraksts (.pdf) – spied šeit >>> Stratēģijas pārskats vadības grupā
Tiekamies?!
Māris
Maza mājiņa, kas izturējusi lielo vētru
Svētdien Rīgā plosījās liela vētra, kas nodarījusi pamatīgus postījumus parkos. Maza mājiņa, kas brīnumainā kārtā paglabusies no katastrofas – koks nokritis vien ~20 cm atstatu. Veicas taču 😉
Māris Millers 